Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai circlek.lv. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm šeit!

OK

2018.29.5

5 pārtikas drošības princi, kas jāievēro, gatavojot produktus mājās

Pārtikas drošības ievērošana mājas apstākļos bieži tiek nepietiekami novērtēta, lai gan pārtikas uzglabāšanas un sagatavošanas procesā ir neskaitāmi riski – kļūdu pieļaušana var izraisīt dažādas nopietnas saslimšanas. Nepietiek tikai ar higiēnas prasību ievērošanu – roku, trauku un darba virsmas regulāra mazgāšana nenozīmē, ka pagatavotā pārtika būs nekaitīga veselībai. Circle K vides, veselības un drošības departamenta vadītāja Laima Volkova dalās padomos, kā parūpēties par pārtikas drošību mājās.

„Gatavojot mājās, zināšanu trūkuma dēļ cilvēki neapzinās, kādu ietekmi uz veselību var izraisīt nedroša pārtika. Esmu pārliecināta, ka pārtikas jautājumos labāk ir ievērot pat augstākas drošības prasības nekā nepieciešams, nevis riskēt ar savu veselību. Šādu pat pieeju izmantojam arī Circle K – ēdienu jomā mūsu prioritāte ir kvalitāte un drošība, tāpēc ievērojam vairākkārt stingrākus noteikumus nekā to nosaka likumdošana, turklāt rūpīgi sekojam līdzi visam pārtikas aprites procesam sākot no piegādātāja līdz produktu pasniegšanai klientiem,” stāsta L. Volkova.

#1 Visi augļi un dārzeņi ir jāmazgā, bet gaļa nē
Maldīgi ir domāt, ka jāmazgā tikai tie produkti, kuri tiek ēsti ar visu mizu, piemēram, āboli un bumbieri. Patiesībā ir jāmazgā pilnīgi visi augļi un dārzeņi, arī mandarīni, apelsīni, greipfrūti un banāni. Nemazgājot šos augļus, mikroorganismi no mizas, to mizojot, tiek pārnesti uz augli un tik un tā nonāk organismā.

Savukārt ar jēlu gaļu ir tieši pretēji – pirms pagatavošanas to mazgāt nedrīkst vai tas jādara ļoti uzmanīgi. Gaļas mazgāšana, īpaši vistas gaļas ir bīstama – ar ūdens šļakatām mikroorganismi nokļūst izlietnē un uz dažādām virsmām. Tie pavisam nepamanāmi var tikt pārnesti uz citiem produktiem – ja gaļā esošie mikroorganismi nonāk uz pārtikas produktiem, kas tiek ēsti termiski neapstrādāti, piemēram, salāti, sekas var būt ļoti bēdīgas.

#2 Atsevišķi virtuves dēlīši dažādiem produktiem
Viens no drošības principiem, kas jāievēro jebkurā situācijā, ir atsevišķu virtuves dēlīšu izmantošana zivīm, gaļai, dārzeņiem un maizei – tas ir pats drošākais veids, kā izvairīties no jēlos produktos esošo baktēriju nokļūšanas svaigajos produktos.

#3 Produktu atkausēšana ~+ 4 grādu nevis, istabas temperatūrā
Jēla gaļa un zivju produkti tiek klasificēti, kā augsta riska pārtika – tie ātri bojājas un tajos ļoti ātri vairojas dažādi mikroorganismi, tāpēc to pagatavošanā jāievēro īpaša piesardzība. Viens no biežākajiem klupšanas akmeņiem ir nepareiza sasaldētas gaļas un zivju atkausēšana. Pēc ASV pārtikas drošības departamenta ieteikumiem drošākais pārtikas atkausēšanas veids ir tās pārvietošana no saldētavas uz ledusskapi (atkušanas laiks var aizņemt vismaz 24h). Tāpat pārtiku ieteicams atkausēt mikroviļņu krāsnī atkausēšanas režīmā vai ievietot slēgtā plastikāta maisiņā un turēt aukstā ūdenī (ūdeni ieteicams mainīt ik pēc 30 min.). Atkausēt pārtiku istabas temperatūrā nav ieteicams, jo, piemēram, gaļa un zivis no ārpuses atkūst ļoti ātri (kamēr iekšējais slānis atkūst lēni) un siltā vidē uz tās sāk vairoties mikroorganismi. Turklāt šāds pārtikas atkausēšanas veids negatīvi ietekmē produkta kvalitāti un garšas īpašības.

#4 Jāizvairās no bīstamās temperatūras zonas
Produktu drošā temperatūras zona ir līdz + 4 grādiem pēc celsija un, karsējot 2 minūtes (pastāv arī citi gatavošanas paņēmieni kā ilgstošāka karsēšana zemākā temperatūrā) vai sasniedzot + 75 grādus mikroorganismi iet bojā. Savukārt temperatūra no +5 līdz +63 grādiem dēvēta par bīstamo zonu, kurā notiek strauja mikroorganismu augšana, kas var izraisīt dažādas saslimšanas
Piemēram, sildot zupu, ir jāsagaida moments, kad tā tūlīt sāks burbuļot, bet, gatavojot gaļu vai zivis, ar pārtikas termometra palīdzību ieteicams pārbaudīt produktu temperatūru, īpaši, ja neesat pārliecināts par spēju novērtēt gatavību pēc vizuālām pazīmēm.  Īpaši tas noder gadījumos, kad tiek gatavoti lielāki gaļas gabali. Dažādu ekspertu viedokļi atšķiras, bet tiek uzskatīts, ka optimālais ilgums pārtikas turēšanai bīstamajā temperatūras zonā ir ne ilgāk kā 2 stundas un tad tā ir jāizlieto vai jāpārvieto aukstumā (ledusskapī vai saldētavā). Tas tāpēc, ka atdziestot  pēc karsēšanas vai sasilstot pēc izņemšanas no ledusskapja produkts sasniedz bīstamo zonu, kas ir labvēlīga vide mikroorganismu attīstībai.

5# Jāseko līdzi produktu derīguma termiņiem
Lai uzturā lietotu drošu pārtiku, ir jāseko līdzi ražotāja noteiktajam derīguma termiņam. Turklāt atsevišķi jāseko līdzi pārtikas produktu izmantošanas ilgumam pēc iepakojuma atvēršanas. Nereti cilvēki kļūdās, uzskatot, ka pārtikai ar atvērtu un neatvērtu iepakojumu ir viens un tas pats uzglabāšanas termiņš, lai gan patiesībā tiklīdz produkta oriģinālais iepakojums ir atvērts, mainās tās lietošanas ilgums. Parasti tas ir ne ilgāks kā pāris dienas, bet precīzu informāciju par uzglabāšanas termiņu pēc atvēršanas jāmeklē uz produkta iepakojuma. Svarīgi zināt, ka ne visi mikroorganismi un baktērijas ir ar aci saskatāmi, saožami vai sagaršojami.

Savukārt sekot līdzi mājās gatavoto produktu uzglabāšanas ilgumam ir nedaudz sarežģītāk, tāpēc dažādas pārtikas drošības institūcijas, piemēram, ASV veselības departaments izstrādājuši rekomendācijas gatavo produktu (ceptai gaļai, zupai, vārītām olām u.c.) uzglabāšanas termiņiem.

Papildu informācija:
Inga Cīrule
Circle K Latvia sabiedrisko attiecību konsultante
Mob. tālr.:20279688
E-pasts: inga.cirule@ka.lv
Aizvērt

Mainīt valodu